Dzīve nav vienkārša, mīlestība var gan nogalināt, gan radīt, gan izglābt un arī atklāt patiesību. Tieši par to ir šis romāns. Par mīlestību, kas reizēm ir negodīga, reizēm sāpina, bet stāv pāri visam un spēj visu. Spēj savest kopā tos, kuri šķiet šķīrušies uz mūžīgiem laikiem. Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien. Un teju nekas nav vienkārši..
Dace un Juris dzīvo paraugģimenē, līdz brīdim, kad nomirst viņu tēvs..
“Savā izmisumā Dace gribēja atrast mierinājumu pie mammas, taču Mirdza tikai savilka ciešāk savu melno lakatu un šķita neredzam neko citu, izņemot ātri skatienam pazūdošo zārku.”
Tikai pēc tēva nāves sāk atklāties patiesība par dzīvi, kuru viņi ir tik lieliski tēlojuši. Soli pa solim, viss nonāk tik tālu, ka meitenei ir jādodas projām. Bet iemesls tam ir mīlestība. Un mīlestības sekas. Jaunā, vēl pilngadību nesasniegusī Dace ir stāvoklī.
Romāna lapaspusēs paralēli risinās vairāki stāsti un dažubrīd man šķita, ka nespēju izsekot tiem līdzi un man būtu vajadzējis ņemt baltu lapu un zīmēt ciltskokus, vilkt saistību līnijas un rakstīt vārdus, lai saprastu, kurš ir kurš un kā šie cilvēki ir saistīti.. bet, jo vairāk lasīju, jo skaidrāk viss šķita. Šie stāsti ir ciešāk saistīti, nekā sākotnēji šķiet. Un es tikai ar grūtībām varu iedomāties, kā autore ir plānojusi šo stāstu sižetus un mirkļus savīt. Nekas nav nejaušība. Mēs visi esam tuvāki viens otram, nekā domājam.
Daudz netaisnību nākas pārciest teju ikvienam romāna varonim. Iekšējais cīņasspars un vēlme būt laimīgiem, neiznīcināmiem uzvar mīlestību.
“Viņa negribēja tikt sāpināta un sabradāta vēlreiz. Un kurš gan cits to spētu izdarīt, ja ne cilvēks, kuru tu mīli līdz sirds dziļumiem.”
Patiesībā, romāna valoda bija viegla un sižets turēja mani sava varā. Lai gan grāmata nav piesātināta ar citējamām domām, tā ir ļoti interesanta, aizraujoša un liek pārdomāt gan savu dzīvi, gan to, cik sarežģīta tā nereti var būt. Šķiet, ka es to lasīju tieši īstajā brīdī, jo to, ka tā mani tik ļoti aizraus, es negaidīju.
Kopumā esmu priecīga, ka izlasīju šo grāmatu. Nu jau būs pagājis mēnesis, kopš izlasīju šo grāmatu, bet tā man ir iespiedusies tik dziļi atmiņā, ka joprojām pārdomāju varoņu dzīves un to, kā viss būtu, ja būtu citādi.
Tā nu – pavisam īsi, neatklājot sižetu, tomēr par galveno esmu uzrakstījusi. Nu uzdevums jums – lasiet!
Obligātā literatūra 